Klimata pārmaiņas un siltās ziemas rada labvēlīgus apstākļus meža dzīvnieku populācijas attīstībai. Bargs sals un bieza sniega kārta šobrīd ir retums vai tikai īslaicīga parādība, tādēļ dzīvniekiem ir vieglāk sameklēt barību un pārdzīvot gada auksto periodu. Novembrī Latvijā iestājas meteoroloģiskā ziema, un līdz ar salu un sniegu bažīgi sāk kļūt jaunaudžu īpašnieki, jo jauno kociņu galotnes un miza ir meža dzīvnieku lielākais kārums. Ja privātmāju pagalmos esošos kociņus ir iespējams apsegt vai norobežot ar žogu, tad vairākus hektārus lielu platību ierobežošana ar žogu nav ekonomiski ilgtspējīgs risinājums, tādēļ mežu īpašniekiem visā Latvijā aktuāls ir jautājums – kā cīnīties ar meža dzīvnieku nodarīto postu viņu īpašumiem? 

Klimata pārmaiņas un siltās ziemas rada labvēlīgus apstākļus meža dzīvnieku populācijas attīstībai. Bargs sals un bieza sniega kārta šobrīd ir retums vai tikai īslaicīga parādība, tādēļ dzīvniekiem ir vieglāk sameklēt barību un pārdzīvot gada auksto periodu. Diemžēl šobrīd medību atļauju pieaugums nav tik straujš kā medījamo dzīvnieku pieaugums, kas ir viens no iemesliem, kādēļ veidojas disbalanss un tautsaimniecības nozarēm ir jācieš zaudējumi. Pārnadžu iecienītākā barība ir egles un priedes, kas diemžēl ir arī vērtīgākās koku sugas, un, piemēram, priede jau tā ir grūtāk izaudzējama nekā lapu koki, kas rada papildus izaicinājumus izaudzēt kvalitatīvu mežu. Ziemā vienai stirnai ir nepieciešami 130kg koku un krūmu dzinumu, bet alnim – 2430 kg. Pēc statistikas datiem 2023. gadā Latvijā dzīvo aptuveni 19 tūkstoši aļņu, un, ja katram alnim ziemā ir nepieciešams apēst 2430 kilogramus koku un krūmu dzinumu, jūs varat parēķināt, cik daudz jauno kociņu aļņu populācija var apēst vienas ziemas laikā. Meža stādīšana prasa lielus finanšu un laika resursus, un, ja pavasarī atklājas, ka jaunaudze ir nopostīta, tad ir jāveic bojāto kociņu aizstāšana ar jauniem, kas atkal prasa papildu laiku un resursus no meža īpašnieka un dažkārt raisa jautājumus par to, vai meža stādīšana šobrīd vispār atmaksājas.

Tā kā Medību likums ir noteicis, ka zemju un mežu īpašniekiem pašiem ir pienākums nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, tad šobrīd visa atbildība un pienākums pasargāt jaunaudzes no meža dzīvniekiem gulst tikai uz meža īpašnieku pleciem. Šobrīd ir pieejami divi veidi, kā ziemā cīnīties ar meža zvēriem, – izmantot repelentus vai individuālos mehāniskos aizsardzības līdzekļus. Tādi individuālie mehāniskie aizsardzības līdzekļi kā aizsargspirāles, aizsardzības cilindri un sieti būs piemēroti jaunaudzēs ar nelielām platībām, jo katra aizsargelementa uzlikšana prasa laiku un darbaspēku. Efektīvākais veids lielu platību aizsargāšanai no meža dzīvnieku postījumiem ir repelentu izmantošana. Šobrīd tirgū ir pieejami divu veidu repelenti – repelenti ar nepatīkamu smaku un garšu, kā arī repelenti, kas veido nepatīkamas sajūtas. Lai arī repelenti ļoti efektīvi veic savas funkcijas un pasargā kociņus no galotņu un mizas nograušanas, tomēr ir jāņem vērā, ka repelentu iegāde rada mežu īpašniekiem ievērojamus papildu izdevumus, kas savukārt paaugstinās koksnes cenu nākotnē.