Blog Layout
Bebri meliorācijas grāvjos
2025. gada 22. janvāris
Bebri, kas šobrīd ir ierasts skats meliorācijas grāvjos un upēs, kādreiz Latvijā bija izzuduši. Pēdējais bebrs tika nomedīts 1855. gadā, un populācijas atjaunošanai 20. gadsimta sākumā bebri tika ievesti no jauna. Tagad šie dzīvnieki ir kļuvuši par nozīmīgu Latvijas ekosistēmas daļu, veicinot bioloģisko daudzveidību. Ar dambju būvēšanu un ūdenstilpju veidošanu bebrs rada labvēlīgu vidi daudziem dzīvniekiem un augiem, tādējādi uzlabojot ekoloģisko līdzsvaru. Tomēr bebru pārāk lielā populācija rada izaicinājumus zemju īpašniekiem. To aktivitātes applūdina lauksaimniecības zemes, bojā meliorācijas sistēmas un kavē ūdens plūsmu. Lai līdzsvarotu dabas un cilvēka vajadzības, ir nepieciešama bebru populācijas kontrole un regulāra meliorācijas sistēmu apsekošana.
Bebru populācijas skaita kontrolēšana ar medību palīdzību
Bebru aktivitātes meliorācijas grāvjos ir aktuāls jautājums, kas ietekmē gan zemes īpašniekus, gan medniekus. Lai arī mednieku kolektīvi bieži slēdz līgumus par platību apmedīšanu, praksē viņu uzmanība nereti tiek vērsta uz lielajiem pārnadžiem, piemēram, briežiem un mežacūkām, atstājot bebru populācijas kontroli novārtā. Tas liek uzdot jautājumu – vai mednieki pilnībā pilda savas saistības vai arī zemes īpašniekiem jāuzņemas lielāka iniciatīva šajā jautājumā?
Atbildīgs zemes īpašnieks apzinās, ka meliorācijas sistēmu uzturēšana ir būtiska ne tikai sava īpašuma, bet arī apkārtējās vides aizsardzībai. Taču efektīvai bebru populācijas kontrolei ir nepieciešams arī mednieku atbalsts. Medības ir visefektīvākais bebru apkarošanas veids, un to sezonas periods Latvijā ilgst no 15. jūlija līdz 15. aprīlim (MK noteikumi Nr. 421 "Medību noteikumi"). Svarīgi uzsvērt, ka medību mērķis nav pilnīga bebru populācijas iznīcināšana, bet gan to skaita kontrolēšana. Bebri ir nozīmīgs ekosistēmas ķēdes dalībnieks – ar dambju būvēšanu un ūdenstilpju veidošanu tie veicina bioloģisko daudzveidību un rada dzīvesvietu citiem dzīvniekiem un augiem. Tāpēc medību mērķim jābūt līdzsvara uzturēšanai starp dabas procesiem un cilvēka saimnieciskajām vajadzībām.
Zemes īpašnieku pienākums – rūpēties par meliorācijas sistēmām
Saskaņā ar Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumiem zemes īpašniekam ir pienākums nodrošināt meliorācijas sistēmu uzturēšanu un saglabāšanu, lai nepieļautu meliorētās zemes vai piegulošo teritoriju degradāciju. Tas ietver caurteku tīrīšanu, grāvju atjaunošanu un apauguma likvidēšanu, kas ne tikai uzlabo ūdens novadīšanu, bet arī samazina bebru nodarītā kaitējuma risku.
Īpaša uzmanība jāpievērš meliorācijas sistēmām pirms ziemas sezonas. Pirms sala iestāšanās būtu jāapseko ūdensteces un grāvji, lai pārliecinātos, ka bebri nav uzcēluši dambjus. Ja šādi dambji tiek konstatēti, tie jālikvidē savlaicīgi, vēl pirms ūdens ir sasalis, un jāveic pasākumi, lai bebri neatsāktu būvniecību tajā pašā vietā. Sakārtota meliorācijas sistēma ne tikai aizsargā zemju īpašniekus no nevēlamām bebru aktivitātēm, bet arī samazina varbūtību, ka bebri izvēlēsies šo teritoriju par savu mājvietu. Tādējādi, regulāri veicot meliorācijas sistēmu kopšanu un uzturēšanu, zemes īpašnieki var pasargāt savus īpašumus no applūšanas vai citiem kaitējumiem, ko var radīt bebri. Izveidojot produktīvu sadarbību starp medniekiem un zemju īpašniekiem, ir iespējams efektīvi kontrolēt bebru populācijas lielumu un uzturēt meliorācijas sistēmas labā stāvoklī, pasargājot lauksaimniecības un meža zemes no applūšanas.
SIA “PK Mežs”
piedāvā meža apsaimniekošanas pakalpojumus, kā arī veic meža apsaimniekošanas projektu izstrādi, nodrošinot, ka mūsu klientu meža īpašumi vienmēr tiek uzturēti labā stāvoklī un atbilstoši visām likumdošanas prasībām.
SIA PK Mežs piedāvā profesionālu pieeju meža stādīšanā un atjaunošanā, rūpējoties gan par ekonomiskajiem, gan ekoloģiskajiem aspektiem. Mūsu komanda palīdzēs izvēlēties piemērotākās koku sugas un nodrošinās kvalitatīvu darbu izpildi, lai jūsu mežs būtu ilgtspējīgs un produktīvs.
Meža īpašumu vērtēšana ir jāveic dažādos dzīves gadījumos – pērkot vai pārdodot mežu, veicot mantojuma sadali vai izmantojot mežu kā ķīlu aizdevuma saņemšanā. Protams, mēs katrs varam noteikt sava īpašuma vērtību paši, tomēr ne vienmēr mūsu iedomātā cena atbilst meža patiesajai ekonomiskajai vērtībai...
Sabiedrībā plaši tiek runāts par mežizstrādi, tās ietekmi uz kopējo meža platību Latvijā, Latvijas mežu kvalitāti un arī mežizstrādes pienesumu ekonomikai, tomēr nereti tiek piemirsts, ka mežizstrāde ir ne tikai koku izciršana, bet arī meža apsaimniekošana un mežu atjaunošana. Mežs ir atjaunojams resurss, kas nozīmē, ka pēc tā nociršanas meža zeme nepaliek tukša, bet atkal atjaunojas. Vai tas notiek dabiskā veidā vai mākslīgā – iestādot koku stādus –, tā jau ir meža īpašnieka izvēle. Latvijā šo procesu regulē Meža likums, kurā ir noteikts, ka meža ieaudzēšana ir pasākumu kopums mežaudzes atjaunošanai meža platībā, kurā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu. Lai izvēlētos, kāda būs meža ieaudzēšanas tehnoloģija, ir nepieciešams izvērtēt meža audzēšanas mērķus, kā arī meža augsnes stāvokli, tādēļ mēs iesakām pirms lēmuma pieņemšanas konsultēties ar mežizstrādes speciālistu.